Nu ok, vēlreiz parunāsim par to kur raut maksātspējīgo publiku.

Laikam jau nemirstoša tēma, vai ne?

Bet ja godīgi, tad laikam vēl joprojām atrodos Stendzinieka murgu iespaidā, tā ka nelaiž vaļā, un par cik tā arī līdz video ierakstam netiku, padomāju, tas taču nebūs godīgi, ja es šito visu neiemūžināšu, vismaz savām atmiņām.

Ja Stendža apgalvo, ka viss vēl nav izmērāms, es atrodos pretējā nometnē, un saku – internetā viss ir nomērāms vēl precīzāk, nekā barigas tirgots kokaīns.

Lab,  ne par to ir stāsts…

Man patika viņa izvirzītais apgalvojums, ka lūk, lai kā jūs tur tārgetētos, jūs vienalga nevarat zināt, vai  cilvēks tajā brīdī, kad redz jūsu demonstrēto reklāmu, vispār ir gatavs kaut ko iegādāties, un jāsaka, ka viņam ir taisnība, tāpēc jau mēs varam redzēt piemēram tajā pašā TV, ka vienā reklāmblokā saspiež tās reklāmas tā, ka viņas jau parādās pat pārāk bieži. Lab, sūds ar visām tām TV reklāmām, parunāsim par netu.

Iedomāsimies, ka mums ir savs megaūberprodukts, kurš tiešām derētu noteiktai MA, piemēram 35+ sievietēm, un mēs ar to taisāmies piepludināt visu LV tirgu.

Pirmais, ko darīs mārketologs parastais – nofiltrēs resursus kur tusē šī MA, tur sabliezīs bannerus, tad satārgetēs konteksta un visu citu iespējamo PPC reklāmu, apzinās visas fešenblogeres (jo viņu jaunumus tak abonē veceņu bataljoni), skries pie šefa ar čekpointlistu, refrešos statistiku, zīmēs grafikus, un lielākajā daļā gadījumu, es teiktu pat 9 GADĪJUMOS NO 10, tiks izsaukti pie šefa uz sarkanā paklāja, jo ņihera nekas ne sūda nepārdodas….. jāāāāāā, liels, precīzs ne SŪDA, NEKAS. Nu, protams, ja neskaita to, ka katra līda cena ir dārgāka par produkta pārdošanas cenu reizes trīs, un reālā konversijas izmaksa, pārsniedz jebkuru saprātīgu robežu. Ir taču pazīstama aina daudziem no Jums, kuri lasa šīs rindas.

Jā, neliegšos, manā praksē arī šādi gadījumi ir bijuši, kur nu bez tādas pieredzes.

Bet ne par velti es ieminējos par “veceņu” auditoriju (jā,  “veceņu”, tā ir pat tāda jūzeru suga.)  un par viņām tad arī būs stāsta turpinājums. Tas ir episks vāks…

Jūs esat tirgojuši internetā, piemēram – notievēšanas līdzekļus?

Es esmu.

Nu ok, var arī kaut ko ikdienišķāku un ne tik žostka uzreiz. Bija tādi pašlīmējošie push-up krūšturi… es gan nezinu (tiešāk sakot – nesapratu), kas viņus pirka, bet sausā statistika bija tāda, viņus pirka ne tas ka pa vienam, bet tā uzreiz pa 3, 4, un 5 gab vienā piegājienā 😀

Un es to dienu, kā tas viss sākās, atcerēšos vēl ilgi, toreiz pēc īsas sarunas ar produkta menedžeri, ielēju sev glāzē viskiju, un sāku likt kopā plančiku. Plāns bija ne tas ka grandiozs, tas bija megaahujenais plāns )))) nu vismaz es tā tobrīd domāju. Jo, kas tur tāds, kaut kādus ļifčikus patirgot, ja pat traktorus internetā esmu reklamējis un tirgojis.  Man tak kā vecam vilkam nebija ilgi jādomā, un jāzīlē, kam tāds produkts varētu interesēt, tā teikt, cik labi ir tiem, kuri “dzīvi ir pagaršojuši”. Satārgetēju kontekstu, sapiļīju PPC reklāmiņas, palaidu rotēties bannerus vienā visiem zināmā vietējā māmiņportālā un forumā un apgarotām gara acīm skaitīju piķi…

Tas, ka briest lieli sūdi sapratu jau pēc pirmajām 6h, reklāma griezās, trafiks itkā lējās, bet līdi nenāca, un ja arī ienāca, tad tās bija kā tādas asaras lielā okeānā.

Pateikt, ka es biju uz pauzes, būtu pateikt neko. Es biju uz DIRSAS, vārda tiešā nozīmē! Mani visi pārgudrie tārgetingi ņifiga vienkārši tupa nestrādāja. Vēl vairāk, tajā māmiņportālā un forumā, es pat nezinu, kādi tarakāni ir to apmeklētāju galvās, jo acīmredzami visa jēga kāpēc viņas uz turieni iet, ir ierakstīt kārtējo savu tupo komentāru, vai pajautāt pārējām: “Orālais sekss senam draugam skaitās, kā sānsolis esot laulībā jau piecus gadus, vai tomēr nē?” Es pat šo jautājumu neizdomāju, jūs ja tur palasīsiet tredus, vispār nosirmosiet pa piecām minūtēm.

Tur pat nav nekāds banneraklums, tur ir vienkārši episks pizdetcs. Domāju, nu ok, sūds ar visu, banneri varēja arī nenostrādāt jo tas tomēr tāds jauns produkts, tur tomēr jāiziet ar zirgu, palaidām video rullīšus pirms fešenblogeru videoklipiem un sākām atstrādāt viņas šādā veidā.

Un jau atkal nācās nonākt pie viena vienīga slēdziena, tur sēž publika, kura nu nahhh nekādā veidā negrib normāli uzvesties. Viņas var skatīties tos visus videoklipus nonstopā un reklāma tobrīd viņām ir tikai traucējošais elements… tur pat neiet runa, ir viņas gatavas pirkt tobrīd to preci vai nē, viņas tupa vienkārši spaida krustiņus un skip adus, lai turpinātu netraucēti skatīties video.

Nolietās naudas daudzums jau sasniedza sūdutačkai pieklājīgu kaudzīti (bet nu testiem vispār dažreiz vajag noliet pamatīgi, lai sāktu kārpīties atpakaļ plusos), kad sarunā ar vienu arbitrāžnieku netīšām aizskārām arī šo tematu.

Izrādījās, ka es neesmu pirmais kurš šādi ir aplauzies, un visi mega ūber tārgetingi ir absolūts sūds, kad runājam par sākotnēju preces bīdīšanu tirgū, reklamējamies tikai netā un cenšamies ne tikai pārdot preci, bet arī nopelnīt.

Pirmais un galvenais noteikums – uzsākot PPC kampaņu, vienlaga, vai tas būs FB, vai draugiem, vai Adwordi u.t.t. nekādus megatārgetingus netaisīt! Vienkārši tupa laižam paredzētajai vecuma grupai reklāmu un nekā savādāk. Tā būtu pirmā pareizā fāze. Pēc tam kad mums jau ir dati kura reklāma mums strādā, sākam viņu mērogot (un atkal jau – nevis precīzāk ietārgetējot, bet gan mēģinot sasniegt un uzrunāt to auditorijas daļu, kura līdz šim nav vēl veikusi mums nepieciešamo mērķdarbību, ar jauniem kretīviem, ar offeru maiņu u.t.t. ) neviens arbitrāžnieks nekad nečakarējas ar tārgetingiem, un nejauksim to ar visa nestrādājošā un liekā šlaka atmešanu, jeb kreatīviem kuri nekonvertē, devaisiem kuru ipašnieki jau pēc definīcijas ir dīvaini cilvēki (piemēram windowsphonu lietotāji), atslēgvārdi kuriem ir pārāk zems CTR vai slikts konversiju rādītājs u.t.t.

Lūk tad arī Jums viss būs kedās, un vispār… ja jums gribās uzreiz “pareizi” un ar 1000% garantiju noķert šeit aprakstīto mērķauditoriju, mans bezmaksas padoms: bombardējiet Instagrammu. O, jā! (bet nu jau atkal jāatrakstās: ja vien mācēsiet pareizi pasniegt jūsu preci vai pakalpojumu, tad Instagramms tiešām rullē. )

Un pašam nobeigumam: Jaatcerās, ka veiksmīgas interneta reklāmu kampaņas ir nevis balstītas uz megaūberprecīzi pareizu tārgetingu, bet mākas pareizi analizēt datus, tos apkopot un “ķert lielo bildi”. Tāpēc Stendža, lai man piedod, kaut gan, kāds tur sūda, piedod, kalkulators un skaitļi vienmēr būs nepielūdzami un rādīs tieši tik cik būtu jārāda uz ekrāna galaiznākumā, kamēr reklāmists kurš appīpējies stāstīs savas vīzijas, kā nu mēs tagad apbursim mums vajadzīgo mērķauditoriju ar tādiem un šitādiem mesidžiem, visticamāk, jau pēc nedēļas teiks pasūtītājam – eeee Uasja, mūsuprāt jāmeklē principiāli jauns koncepts un tāpēc šajā sakarā mums ir sekojošs priekšlikums….

Posted in Interneta mārketings and tagged , , , .

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *